Eiropas Komisija šobrīd strādā pie jauna plāna, lai sniegtu papildu atbalstu reģioniem, kas atrodas tiešā Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tuvumā.
Ceturtdien Briselē Baltijas valstu un Austrumeiropas politiķi tikās ar Eiropas Savienības vadību, lai runātu par to, kā palīdzēt vietējai ekonomikai izturēt kara radītās sekas. Lai gan tūlītēji un lieli papildu līdzekļi netiek solīti, Briselē beidzot ir nostiprinājusies sapratne, ka tieši pierobežas valstis ekonomiski cieš visvairāk.
Jauna stratēģija austrumu pierobežai
Eiropas Komisijas plāns aptver plašu teritoriju, kurā ietilpst visa Latvija, Igaunija un Lietuva, kā arī Somijas lielākā daļa un Polijas ziemeļaustrumi. Šī stratēģija ir vērsta uz to, lai stiprinātu drošību, palīdzētu iedzīvotājiem un veicinātu reģionu izaugsmi. Galvenais mērķis ir panākt, lai šīs vietas nepaliktu novārtā tikai tāpēc, ka tās atrodas blakus nemierīgām robežām.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka katra pierobežas teritorija ir unikāla un katrai ir savas lielās problēmas. Tomēr, apvienojot spēkus un resursus, ir iespējams panākt reālas pārmaiņas un padarīt vietējās kopienas spēcīgākas. Politikas mērķis ir radīt drošības sajūtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
Investīciju platforma “EastInvest” un tās nozīme
Viens no konkrētākajiem risinājumiem ir jaunas investīciju platformas “EastInvest” izveide. Tā ir paredzēta tieši tiem gadījumiem, kad uzņēmēji vai pašvaldības saskaras ar grūtībām saņemt aizdevumus bankās. Nereti bankas pierobežas reģionus uzskata par pārāk riska pilniem, tāpēc vai nu atsakās dot naudu, vai arī piedāvā ļoti neizdevīgus procentus.
Plānots, ka šajā programmā deviņām valstīm divu gadu laikā būs pieejami 20 miljardi eiro. Latvijas premjere Evika Siliņa norāda, ka tas ir īpaši aktuāli Latgales speciālajām ekonomiskajām zonām. Pašlaik vietējie uzņēmēji bieži ir neizdevīgākā situācijā nekā citu reģionu kolēģi, jo viņiem par kredītiem jāmaksā dārgāk. Jaunā platforma varētu palīdzēt izlīdzināt šos nosacījumus, lai bizness Latgalē varētu attīstīties sekmīgāk.
Drošības izmaksas un ietekme uz labklājību
Lai gan jauni aizdevumi ir labs sākums, Latvijas politiķi norāda uz nepieciešamību pēc tiešiem grantiem jeb neatmaksājama atbalsta. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars uzsvēra, ka šobrīd Latvija un kaimiņvalstis milzīgus līdzekļus iegulda valsts aizsardzībā. Šī nauda būtībā tiek paņemta no jomām, kas būtu varējušas kalpot iedzīvotāju labklājības celšanai vai sociālajām vajadzībām.
Tāpēc galvenais vēstījums Eiropas Komisijai ir skaidrs – austrumu robežas stiprināšana ir visas Eiropas prioritāte, un tam būtu jāatspoguļojas arī nākamajā Eiropas Savienības budžetā. Pašlaik valstis ir spiestas tērēt tūlītējām drošības vajadzībām, kas bremzē ilgtermiņa attīstību reģionos.
Piesardzīgs vērtējums par birokrātiju un infrastruktūru
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pret šīm iecerēm izturas piesardzīgi. Viņš atgādina, ka Eiropas Savienība ir smagnēja sistēma ar lielu birokrātiju, tāpēc ceļš no plāna līdz reālai naudai var būt garš. Tomēr viņš atzīst, ka tas ir būtisks pirmais solis – tagad Latvijas pierobeža un Latgale ir oficiāli iezīmēta svarīgos politikas dokumentos.
Lielākās cerības šobrīd tiek liktas uz finansējumu infrastruktūrai. Tie ir projekti, ko var izmantot gan militārām vajadzībām, piemēram, robežas stiprināšanai vai transportam, gan civilajiem mērķiem, kas uzlabotu ikdienas dzīvi vietējiem iedzīvotājiem. Tas palīdzētu sakārtot ceļus un citas komunikācijas, kas pierobežas reģionos ir kritiski svarīgas.
